Vairums lapu pēc sala atstāj vietu, bet palikušās turas zaros, atgādinot par atrašanos sabiedrībā.
Rudens toņi gan kokos, gan visapkārt pa zemi. Pagriežos ar dibenskatu pretī, noliecu galvu, un, skatoties caur kājstarpi, domāju par cilvēkiem zaros.